Šajā laikā, kad sarkanā krāsa visbiežāk saistījās ar asinīm, Robim bija prieks redzēt puķu spilgto sārtumu. Viens zieds atraisījās no pušķa un nokrita uz ietves. Robis to pacēla un dziļi ieelpoja maz­liet sūro, vasarīgo smaržu. Biedri viņu uzskatīja par sausu cilvēku, un tas zināmā mērā pat sagādāja ganda­rījumu, jo nozīmēja, ka izdevies atbrīvoties no jūsmas par sīkumiem, kas gan piešķir dzīvei daiļumu, bet reizēm traucē pievērst galvenajam mērķim visas domas, visu uzmanību, visus spēkus. Ne velti divdesmitgadīgais Robis bija iemantojis tādu pagrīdnieka slavu, ka viņam bez ierunas paklausīja arī pieredzējuši pusmūža vīri. Taču pietika ceļā pagadīties, lūk, šim ziedam, un īstā daba guva virsroku.

Sasniedzis Stabu ielas stūri, Robis brīdi vilcinājās — viņš jau bija tā zaudējis daudz laika, lauzdamies ārā no Vērmaņparka, kur tika izrīkojis bumbu metējus, at­šaudīdamies no vajātājiem, izlīkumodams vai pusi Rīgas, lai sajauktu pēdas. Viņš neuzkrītoši atskatījās, neierau­dzīja nekā aizdomīga un tomēr nedevās tieši uz konspi­ratīvo dzīvokli, bet nolēma piesardzības pēc izmest lieku cilpu.

Iedams garām Baltijas Vagonu fabrikai, Robis caur vārtu režģiem saskatīja uztrauktu ļaužu baru, kas ielenca uz platformas uzrāpušos runātāju. Robis tūdaļ noprata, ka vēstis par sadursmi pie «Uniona» un Vērmanītī jau apskrējušas visu pilsētu un paguvušas sabangot prātus. Viņa ausis sniedza arī atsevišķi izsaucieni:

— Atmaksāt bendēm! Dodiet mums ieročus!

«Jā, tas pašlaik bija vissāpīgākais jautājums. Kādas gan ziņas Atamans atvedis no Beļģijas?»

Robis paātrināja soli. Pēc dažām minūtēm no otras puses iegriezās Stabu ielā un, turēdamies namu ēnā, tik veikli ienira lielas īres mājas vārtos, ka būtu bijis grūti pateikt, kura sēta viņu aprijusi. Šķērsojis pagalmu, uz­skrēja trešajā stāvā.

Lai gan piektā dzīvokļa durvis zem porcelāna plāk­snītes ar gotiskiem burtiem «E. Krieviņ» greznoja iespai­dīgs zvans, viņš pieklauvēja, četri īsi sitieni, pauze, vēl viens. Kad Robis bija atkārtojis šo signālu, pajauna, gaišmataina sieviete ielaida viņu gaitenī.



32 из 211