Cik labi pēc mokošām šaubām un bažām uzzināt, ka biedrs sveiks un vesels, turēt savā plaukstā silto, dzīvības pilno roku! Arī šoreiz tā būs, citādi nevar būt! Nav vēl izlieta tā lode, kas piespiestu zaļokšņo Atamanu pamest savus biedrus. Lai vai kur, lai vai kā, Atamans allaž izsitīsies. Gan viņi vēl kopā smiesies par trakiem piedzīvojumiem.
Robim pēkšņi kļuva viegli ap sirdi. Viņš pūlējās atminēties kādu no Atamana iemīļotajiem motīviem. Sevī Robis pilnīgi izjuta melodiju, jo ausīs visu laiku skanēja vārdi, bet Līze sadzirdēja kaut ko līdzīgu patvāra sīkšanai. Tas viņai atgādināja pienākumus.
— Robi, tu taču paliksi te kādu laiku? Vai tev ko pagādāt? — viņa jautāja. Asaras jau bija apžuvušas, tikai acis joprojām sarkanas.
Līze bija cīnītāja sieva, revolucionāre, un apzinājās to pat šajā vismelnākajā stundā. Viņai ir savs postenis, mazs un tomēr svarīgs, — uzraudzīt konspiratīvo dzīvokli, kuru biedri savā starpā dēvēja par komūnu, rūpēties par tā iemītniekiem, uzturēt sakarus. Un pienākuma sajūta saturēja, neļāva atmiekšķēties, noslēgties savās bēdās.
-— Man? — Robis tīri izbrīnījās.
— Varbūt tev nauda vajadzīga? — stomīdamās piedāvāja Līze.
Robis, kuram patiešām nebija ne kapeikas pie dvēseles, pasmaidīja:
— Vajadzīga, pat ļoti vajadzīga. Bet, ņem vērā, mazāk par ceturtdaļmiljona mani neapmierina.
Līze, mazliet apvainota, paraustīja plecus un iegāja blakus istabā pārmainīt gultas veļu. Šai konspiratīvajā dzīvoklī, kuru pats Robis bija izvēlējies un iekārtojis, atradās tikai pašas nepieciešamākās mēbeles: sešas gultas, kur vajadzības gadījumā varēja pārnakšņot apdraudēti kaujinieki, galds, daži Vīnes krēsli, trīsviru skapis. Vienīgā šķietamā greznība — etažere ar grāmatām. Dzīvokļa īstās ērtības slēpās citā apstāklī. Tieši zem dibenistabas loga, sasniedzams ar veiklu lēcienu, stiepās līdzens jumts. Bez tam pa virtuves durvīm varēja iekļūt mazā iekšējā pagalmā, kur pietika pacelt divus žoga dēļus, lai, šķērsojot kaimiņu sētu, atrastos Marijas ielā. Briesmu brīdī dzīvokli varēja pārvērst mazā cietoksnī. Zibens bija pierīkojis logiem iekšējus tērauda slēģus ar caurumiem šaušanai. Zem izceļamās grīdas glabājās smilšu maisi durvju aizbarikādēšanai.