Tātad tu apdomājies …

G r i g o r i j s (klusu)

Klusē!

Pirmais sargs

Krodziniec, uzliec vēl brandvīna, mēs te ar večiem kopā pa-

dzersim un patrieksim.

Otrais sargs (klusu)

Puisis — tas liekas pliks, no viņa nav ko ņemt, bet tie veči…

Pirmais sargā

Klus, gan mēs viņus dabūsim. Nu, tētiņi mani, kā vedas ar

darbiņiem?

Varlaams

Vāji, dēls, vāji! Kristīgie šajos laikos skopi kļuvuši; naudiņu

mīlē, naudiņu glabā. Maz dievam dod. Un uznāca liels grēks pār

tām zemēm to ļaužu. Visi ir gājuši starp tiem tirgotājiem, tiem

grēciniekiem un muitniekiem, domā uz pasaules bagātību, ne uz

tās dvēseles paglābšanu. Staigā, staigā; lūdzies, lūdzies; reizēm pa

trejām dienām trejus grašus nesalūgsies. Tāda grēka būšana!

Paiet viena nedēļa, paiet otra, paveries maciņā, bet tur tik

maz iekšā, ka ir kauns klosterī rādīties; ko darīt? Aiz bēdām ir

allikumiņu nodzēri; posts vien ira. — Ak, grūti laiki, nu gan

pienākusi mūsu pastara diena …

Krodziniece (raud)

Dievs kungs, apžēlojies un pasargi!

(Kamēr Varlaams runā, pirmais sargs noskatās uz Misaīlu.)

Pirmais sargs

Aļeha! Vai pie tevis cara ukazs?

Otrais sargs

Pie manis.

Pirmais sargs

Dod šurp.

Misaīls

Ko tu uz mani tā noņēmies skaties?