— Faumam ir tikai viena valoda. Ja tu atnesīsi uguni, tu dabūsi Gamlu bez kāda izpirkuma. Tu būsi Fauma dēls.
Viņš pacēla roku un runāja lēnā, skarbā balsī. Tad viņš pamāja Gamlai.
Viņa drebēdama pienāca tuvāk, pacēlusi savas brīnišķīgās, valga mirdzuma pielijušās acis. Meitene zināja, ka Nao slepus seko viņai garo zāļu biezokņos, nakts tumsā, un, kad viņš iznira no paslēptuves, it kā vēlēdamies mesties virsū, meitene satrūkās, tomēr dažreiz jauneklis šķita mīļš: viņa vienā un tai pašā reizē vēlējās, lai Nao nogalinātu cilvēkēdāji un lai viņš uzvarētu un atnestu uguni.
Faums uzlika savu smago roku uz meitenes pleca:
— Kura no cilvēku meitām var līdzināties Gamlai?
Viņa spēj viegli panest uz sava pleca briežu māti, nepiekusuši iet no saules lēkta līdz saules rietam, paciest badu un slāpes, apstrādāt zvēru ādas un pārpeldēt pāri ezeriem. Viņa dzemdēs veselīgus bērnus. Ja Nao atnesīs uguni, viņš varēs ņemt Gamlu par sievu, nedodams pretim ne cirvjus, ne ragus, ne zvēru ādas, ne gliemežvākus.
Tad pienāca tuvāk Ago, Sumbra dēls, pats spalvainākais no ulamriem, pilns iekāres.
-— Ago grib iekarot uguni! Viņš ies kopā ar saviem brāļiem un uzglūnēs ienaidniekiem viņpus upes. Vai nu viņu nonāvēs cirvis vai šķēps, saplosīs tīģera zobi vai milzu lauvas nagi, vai arī viņš atnesīs ulamriem uguni, bez kuras viņi ir vārgi un nespēcīgi kā briedis vai antilope.