Vaļinieku, kalpu un puspuišu vārdi, vecums, klaušu un nodevu apjoms un nomenklatūra. Skaidri noteikta muižu atra­šanās vieta, lielums, reģistrēti krogi, dzirnavas, vērptu­ves, ezeri, atspoguļoti daudzi citi vērtīgi fakti. Tālab gandrīz visus kungus, ko attēloju romānā, bija iespē­jams saukt īstajos vārdos. Ņemot vērā, ka arklu revī­ziju materiālos ir minēti daudzu muižnieku radnieciskie un biogrāfiskie dati un raksturojumi (dažkārt netieši arī tikumiskie), bija iespējams šo kungu tēlus dot pus­līdz patiesus. Vienu no galvenajiem varoņiem — Fels- bergu, protams, tēloju brīvi, ar izdomātu vārdu, lai ne­radītu vēsturiska fakta un, tā teikt, biogrāfijas sagrozī­jumu viņa attieksmē pret vilkaci Tomu.

Par romānā attēloto Lizuma muižu un tās valdītāju (possesor) pulkvežleitnantu Antoniju Morī arklu revīzi­jas materiālos ir samērā sīkas ziņas: dzimis Francijā, divdesmit sešus gadus kalpojis Zviedrijas kronim, dabū­jis pulkvežleitnanta pakāpi utt.

Piebalgas muižas valdītājs tajos laikos bijis valsts admirālis Kārlis Iiarlsons Gildenhelms. Arendators — Somans (romānā aktīvi darbojas vilku medībās).

htajā vārdā nosaukts arī Zeltiņu muižas dzimtkungs Kaspars Oto Sperlinks. Poļu laikā muiža atdota polim Moderofskim. Novadā vācu muižu atdošana poļiem, bija izplatītāka nekā citur. Par to pukodamies, vācu kungs Felsbergs romānā piemin īstos vācu un poļu vasaļu uz­vārdus.

Daudz ziņu arklu revīzijas materiālos arī par zem­nieku mājām.